Mans ceļojums un mans apmaiņas gads patiesībā sākās ilgi pirms es pateicu "uz redzēšanos" Zviedrijai un kāpu lidmašīnā uz ASV. Bija tikšanās ar Rotary, satikšanās ar ārvalstu studentiem Nīšēpingā un daudz pārdomu gan par, gan pret – bet zinātkāre un jautrie stāsti uzvarēja manas šaubas.
Izlidošana no Arlandas
Kad dienu pirms izlidošanas uz Mūrhedu, Minesotā, biju ieradies Arlandā, es biju ļoti satraucies. Bija grūti aptvert, ka biju tikai dažas stundas no tā, lai aiz sevis atstātu savu valsti, savu ģimeni, savus draugus un savu dzīvi. Bet, kad ieraudzīju visus pārējos jauniešus, kuri arī devās apmaiņas gadā, es vairs nejutos viens. Bija drošāk zināt, ka ir citi, kuru priekšā ir tikpat liels izaicinājums un kuri ir vismaz tikpat satraukti kā es.
Mūrhedas vidusskola
Skola, kurā mācījos, saucās Moorhead Senior High School un bija lielākā publiskā skola Mūrhedā ar aptuveni 2 000 skolēnu no 9. līdz 12. klasei. Tā bija viena no viesmīlīgākajām skolām, kādu esmu pieredzējis. Gan personāls, gan skolēni bija ļoti ieinteresēti tajā, kas man bija sakāms, un mudināja mani piedalīties dažādās jautrās un sabiedriskās aktivitātēs. Skola izskatījās kā vairums amerikāņu skolu, ko rāda filmās un seriālos: skolas daudzo sportistu fotogrāfijas gar garajiem ķieģeļu koridoriem, gaiteņi, pilni ar skapīšiem, un amerikāņu karogs katrā klasē.
Džīna Heninga
Jau no pirmā apmeklējuma savā Rotary klubā es jutos gaidīts. Distrikta jauniešu atbildīgā Džīna Heninga bija mans lielākais drošības avots apmaiņas gada laikā – tā, ar kuru man būtu jāsazinās, ja rastos kāda problēma. Džīna bija stingra jautājumos, kas skāra Rotary noteikumus, bet vienlaikus ļoti pazemīgs un izpalīdzīgs cilvēks. Viņa nekad nenokavēja nevienu no manām skolas aktivitātēm, kurās uzstājos uz skatuves vai futbola laukumā, un tieši viņa vienmēr aplaudēja visskaļāk. Man ir tikai siltas domas par Džīnu un par visiem rotariešiem manā Mūrhedas Rotary klubā.
Rotary ASV
Mūrhedas Rotary klubs un tā biedri bija pavisam neticami jauki. Vienmēr bija tikpat jautri doties uz pusdienu sapulcēm, lai dziedātu un klausītos prezentācijas. Viņi sevi dēvēja par “dziedošu klubu” un vienmēr sāka ar trim dziesmām: valsts himnu, lūgšanu kluba svētīšanai un brīvi izvēlētu dziesmu no dziesmu grāmatas. Sapulces noslēdzās ar “happy dollar” – tu ziedoji dolāru klubam un pastāstīji kaut ko priecīgu, kas noticis tavā dzīvē, lai izplatītu prieku pasaulē.
Kopā ar pārējiem divpadsmit apmaiņas studentiem es devos daudzos braucienos, ko Rotary bija organizējis. Garākais aizveda līdz pat Kanādai, labas 15 stundas ar automašīnu – bet tas bija to vērts.
Viesģimenes
Sava gada laikā Minesotā man bija trīs viesģimenes. Pirmajām divām bija cieša saikne ar pazīstamo Concordia College, kur vecāki strādāja un bērni mācījās. Mana pēdējā ģimene, ar kuru kļuvu par ļoti tuvu draugu, dzīvoja laukos nelielā kopienā. Tas notika nejauši – mana ieplānotā trešā ģimene pārcēlās uz citu štatu, un tad kāds kluba biedrs sazinājās ar viena mana drauga ģimeni, kas mani uzņēma Sabinā, aptuveni desmit kilometru no Mūrhedas.
Tas kļuva par manu labāko laiku visa gada garumā. Visi ģimenē bija tuvi cits citam, viņi mīlēja makšķerēt, medīt, ceļot un skatīties sporta spēles. Kad viņi plānoja savu ikgadējo vasaras braucienu, es varēju izvēlēties gan laiku, gan galamērķi. Pavisam fantastiski cilvēki – es viņus nekad neaizmirsīšu. Pēc tam, kad biju devies mājup, ģimene sazinājās ar Rotary, lai pateiktu, ka labprāt atkal uzņemtu apmaiņas studentu!
Izlaiduma balle
Prom amerikāņu skolā bija varbūt visneaizmirstamākais mana gada laikā. Vispirms aicināt draugu būt par savu pavadoni, pasūtīt smokingu, tikt nofotografētam pie profesionāla fotogrāfa, baudīt svētku vakariņas – un pēc tam vesela diena ar deju un jautrām aktivitātēm. Nav vārdu, kas pilnībā aprakstītu Prom. Tā jāpiedzīvo!
Runas komanda
Visas ārpusstundu aktivitātes organizē skola. Varēja izvēlēties no vismaz desmit dažādiem sporta veidiem, mūzikas, teātra un cita. Es biju skolas amerikāņu futbola komandā, spēlēju beisbolu un piedalījos skolas runas komandā (speech team) – klubā, kur analizēja un interpretēja slavenas runas un pēc tam tās izpildīja sacensībās žūrijas priekšā. Mūsu komanda bija viena no labākajām štatā, un galu galā žūrijai pat nebija ne jausmas, ka esmu zviedrs. Esmu neizsakāmi pateicīgs saviem skolotājiem, kuri smagi strādāja, lai noslīpētu manu amerikāņu valodu.
Braucieni un Jeloustouna
Pēc skolas beigām visi apmaiņas studenti varēja iegādāties braucienu uz rietumu vai austrumu krastu. Es izvēlējos rietumu krastu: aptuveni 50 studentu divos autobusos, no Losandželosas caur Sanfrancisko, Lasvegasu, Santabarbaru un Lielo kanjonu. Apmeklēt visas šīs vietas kopā ar jauniešiem no 20 dažādām valstīm bija kulminācija.
Pēc tam bija laiks doties ar viesģimeni uz Maunt Rašmoru un Jeloustounas nacionālo parku. Tās ir vietas, ko galvenokārt redz televīzijā, bet ieraudzīt tās īstenībā ir pavisam cita pieredze. Vispirms ieraudzījām vientuļu bizonu, pēc tam vairāku simtu lielu baru, kas vienkārši staigāja apkārt – tā bija kā cita planēta. Mēs redzējām arī melnā lāča mazuli, kas rotaļājās mežā. Ja man būtu jāizvēlas tikai viens brauciens, tā noteikti būtu Jeloustouna.
Ceļš mājup
- jūlijā sāku pakot somas ceļam mājup. Protams, gribēju atkal satikt savus vecākus un draugus, bet bija skumji atstāt vietu, kas gandrīz gadu bija bijusi manas mājas. Esmu tik pateicīgs Rotary, kas man deva iespēju doties uz otru zemeslodes pusi, dzīvot pie pilnīgi nepazīstamām ģimenēm, mācīties skolā ar 2 000 skolēnu, kuri visi runā citā valodā – un tomēr justies gaidītam, drošībā un aprūpētam. Mans apmaiņas gads paliek viena no labākajām atmiņām uz mūžu. Es gribu, lai vairāk jauniešu dotos šādā ceļojumā!
Vai arī tu vēlies? Ir bez maksas pieteikt interesi. Lasi vairāk par gada apmaiņu.